LIELAIS IZNĀCIENS “ARKTISKAJĀ” ALBIONĀ*…

Teikšu tikai to, ka angļi nobijās no laika apstākļiem un Pionieru braucienu atcēla pirmo reizi kopš beidzamā kara!? Vēl vienu reizi to atcēla lopu ragu un nagu sērgas laikā. Par to, ka pasākums atcelts uzzinājām tikai iepriekšējā dienā! Mums teica, ka esot piesnidzis un apledojis ceļš utt. Tā kā nākam no aukstākas Eiropas klimata, tad nolēmām pārbaudīt – kā tur īsti ir ar to ceļu. Avīzes jau bija pilnas ar šausmu stāstiem par “arktisko” aukstumu (-15 grādi pēc Celsija), 4 nosalušiem cilvēkiem, aprautām elektroapgādes līnijām un elektrības traucējumiem, galvenokārt Anglijas ziemeļos, Skotijā un Velsā. Tāds aukstums un sniegs neesot Anglijā pieredzēts kopš viņi veic metroloģisko laika apstākļu reģistrāciju! Arī mums izdevās Anglijas ziemeļos nofotografēt sniega kupenas, kas sniedzās līdz padusēm! Iepriekšējo gadu Pionieru braucieni martā notikuši pat + 20 grādu C temperatūrā, kas nav retums Anglijā marta beigās. Protams, ka no labiem laika apstākļiem izlepušajiem angļiem ziemas riepas nav vajadzīgas un tās pat tur nemaz nevar tā brīvi iegādāties!? Jebkurš, pat neliels sniegs, jau ir nacionālā katastrofa, par salu nemaz nerunājot…

Bijām kāds ducis starta vietā Tattenham Corner pie Epsom Downs hipodroma — no pieteiktajiem 383 dalībniekiem. Vismaz pusducis devās braucienā uz Braitonu paši uz savu roku, lai gan mums teica, ka uz ceļiem tālāk esot ledus un sniegs… Tradicionālo maršalu uz krustojumiem un svarīgiem pagriezieniem, protams, nebija. Tā kā šis man bija 5. Pionieru brauciens, tad maršrutu puslīdz atcerējos un varējām doties ceļā. Visus 3 motociklus no Latvijas iedarbinājām, neskatoties uz + 2 grādu temperatūru un biezo eļļu, taču tā kā uz ceļiem bija peļķes, un Roberta motocikls “Russia” bija no lēnajiem braucamajiem (ap 30 – 45 km/h pa līdzenumu) ar gandrīz neesošām bremzēm uz slapja asfalta, ar plakanās ādas siksnas piedziņu, nolēmām, ka tas jākrauj atpakaļ furgonā un mēs ar Alfrēdu Zamocki diezgan žigli “vilkām” pa Londonu — bez problēmām.

Ne ziņas ne miņas no sniega un ledus uz ceļiem! Arī par Braitonu vēlāk uzzinājām, ka tur bijis normāls ceļš. Aizbraucām līdz Handkrosai – tas ir ap 40 km – pusceļš no maršruta garuma. Visu laiku uzpasēju Alfrēdu, kas brauca aiz manis, lai nenoklīst, jo tad mums rastos ievērojamas problēmas. Maršruts uz Braitonu iet pa otrās šķiras nelieliem ceļiem un uz tiem ir neskaitāmi krustojumi un apļveida krustojumi, tādēļ acis
jātur vaļā un jātrāpa pareizajā virzienā. Pārsaluši nebijām un nevienam pat nepiemetās iesnas!

Handkrosā nolēmām neturpināt, jo nebija informācijas par Braitonu – kur likt auto, kur uzkrauties, jo Madeira Drive pie pludmales visticamak, ka būtu slēgta, jo pasākums atcelts un izpalīgi/maršali arī nebija klāt kā parasti. Bijām pierādījuši šo patiesību, ka organizatoriem, lai gan viņi zina vislabāk vietējos apstākļus, bija jāļauj dalībniekiem pašiem pieņemt lēmumus par piedalīšanos vai ne šajā braucienā. Jubilejas pasākuma atcelšana īsi pirms pasākuma iespējams, ka izrādījās kļūda! Par to vēl tiks “lauzti šķēpi” vismaz turpmākos 50 gadus! Mēs, protams nezinam un nemaz nevaram zināt visus iespējamos organizatoru argumentus pasākuma atcelšanai…

Tādēļ uzkrāvāmies turpat Handkrosā. Tas starp citu bija 75. Jubilejas pasākums un bija pieteikti salīdzinoši daudz ārzemnieki. Bija pārstāvēta Īrija, Holande, Francija, Dānija, Vācija, Beļģija, Itālija, Čehija, ASV un pat Latvija. Mūsu komanda no Latvijas zem nosaukuma “Tinkerers from Latvia”. To tinker – latviski nozīmē ar prātu “darboties ar dzelžiem”.

Varu tagad teikt, ka esmu braucis ar savu REX/JAP ekstrēmā karstumā Itālijā, ekstrēmā lietū Zviedrijā un ekstrēmā aukstumā Anglijā un nekur šis motocikls mani nepievīla…Cerams, ka tas nepievils arī šī gada FIVA Pasaules motociklu rallijā mūsu pašu skaistajā Kurzemē!

Par “arktisko” aukstumu runājot, šis 1913. gada motocikls REX/JAP savā mūžā jau bija pieredzējis daudz lielāku aukstumu, jo pie manis tas atnāca no Sibīrijas un tikai pēc tam, kad aizsalušo šķūnīti atkausēja pavasara saule…

No Anglijas savam uzņēmumam atvedu jaunu amerikāņu daļu mazgājamo mašīnu – lielām kravas auto galvām un blokiem – beidzamo modeli – tā kā gluži tukšā brauciens nebija. Bijām arī uz motociklu daļu tirgu Kempton parkā, pie Londonas taču tur tirgotāju bija 4 x mazāk kā parasti un apmeklētāju 20 x mazāk kā parasti. Toties izdevās nopirkt ļoti labus motociklistu cimdus ar aitādas oderi – ļoti piemērotus braucieniem salā.

Alfrēds Zamockis par piedzīvojumiem Anglijā staro, jo arī viņš nobrauca 40 kilometrus ar 1910. gada motociklu pa ačgārno ceļa pusi un mēs izciemojāmies pie vairākiem maniem ilggadējiem draugiem (pat kopš 1976. gada), redzējām interesantas kolekcijas un tikāmies ar interesantiem cilvēkiem un tas jau ir galvenais. Arī tas, ka neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem un par spīti atceltam pasākumam, devāmies lolotajā izbraucienā, šādi dodot angļiem vielu pārdomām…

Lai mums visiem labi ripo!

Juris Ramba

Ogre– Londona — Ogre

*Albion – sens latīņu izcelsmes Anglijas nosaukums, kurš cēlies no baltajām krīta klintīm pie Doveras Anglijas dienvidos.

© 2013 Pony&Smith