LIEPĀJA-VLADIVOSTOKA BRAUCIENA DIENASGRĀMATA

Pirms 40 gadiem – 1977. gadā – ar Latvijā ražotajiem mikroautobusiem “RAF 2203″ notika autoizmēģinājuma brauciens “No okeāna līdz okeānam”. Par godu šīs ekspedīcijas 40 gadu jubilejai un Latvijas Antīko automobiļu kluba 45 gadu jubilejai, šogad leģendārā ekspedīcija līdz Vladivostokai tiks atkārtota.

Ekspedīcijas dalībnieku dienasgrāmata:

1. Diena
Esam šķērsojuši Krievijas robežu. Kā un ar kādām problēmām, tas ir atsevišķs un garāks stāsts. Bet tas pēc mašīnu atgriešanās Rīgā (ja nu specdienesti seko līdzi mūsu dienasgrāmatai). Iekārtojāmies viesnīcā Sankpeterburgā un domājam, vai ceļu neturpināt ar citām automašīnām, kuras ir redzamas no mūsu logiem…

IMG_0844

2. Diena

Rit brauciena otrā diena. Esam Sanktpeterburgā. Korķi, korķi, korķi… Arī Krievija sāk rādīt savas īpatnības. Autobusu parkā mūs neielaida, jo esam ārzemnieki. Laikam ļoti slepeni autobusi. Apskatījām privātu kara tehnikas un auto muzeju. Aurora stāv vēl joprojām. Pagaidām revolūcija nebriest.

IMG_0894 IMG_0895 IMG_0896 IMG_0898 IMG_0900 IMG_0904 IMG_0905 IMG_0906 IMG_0908 IMG_0910

 

Trešā diena sākās agri. Jau bez desmit trijos no rīta izbraucām, lai redzētu slavenos paceļamos tiltus in uzsāktu ceļu uz Maskavu. Diemžēl tiltu apgaismojumu izslēdz trijos. Redzēt paspējām, bet nofotografēt nē. Maija pēdējā diena ir tikai kalendārā. Mašīnā salst kājas, braucu ar cimdiem rokās, redzu savu elpu. Jāsāk meklēt, kur varētu mūsu T-kreklus samainīt pret vilnas džemperi un krāsniņas krānu. Ja tāda ir globālā sasilšana, steidzīgi sākšu cīņu pret siltumnīcas efektu…
Ar to arī šodien taisījos dienasgrāmatu beigt un nopriecājos, ka no tehniskām problēmām bija tikai divi sakusuši drošinātāji, kad dzinējā parādījās dīvaina skaņa. Ar to arī brauciens pašiem ar Daugaviņu pagaidām ir beidzies. Top gear stilā pārējās mašīnas mūs “pameta” Velikij Novgorodā. Turpinājums, cerams, sekos…

IMG_0912 IMG_0914 IMG_0917

4. diena. Vēl joprojām ar Daugaviņu esam pilsētā Velikij Novgorod un cenšamies saremontēt mūsu RAFiņu. Pārējie jau Maskavā. Veļikij Novgorod, mūsuprāt, ir slavena ar kremli un, nez kāpēc, neskaitāmiem stomatoloģiskajiem kabinetiem un klīnikām. Ceram gan šodien tikt tālāk un ķert rokā pārējos. Ar saviem zobiem mutē. Šodien Krievijā ir Bērnu aizsardzības diena. Nepārdod alkoholu. Ceram, ka tas palīdzēs.

IMG_0921 IMG_0927 IMG_0931 IMG_0937

4. un 5. diena. Velikij Novgorod mūs laist prom negribēja. Sākām jau dzīties pakaļ pārējiem – pazuda lādēšana. Nācās griezties atpakaļ. Beidzot astoņos vakarā tikām prom un piecos no rīta viņus noķerām aiz Maskavas saldi guļot viesnīcā. Pāris reizes padarbinājām signalizāciju, bet pamodinājām tikai mūsu draugu Sergeju no Krievijas, kurš gulēja mašīnā. No rīta slēdzot gaismas, slēdzis palika rokā. Laikam jāiet uz baznīcu… Pārējā diena bez īpašiem piedzīvojumiem. Nupat nonācām Ņižnij Novgorodā un par brīnumu viesnīcā satikām mūsu igauņu draugu Alanu, kurš arī pievienojas braucienam. Tālāk būs vēl jautrāk…

IMG_0940 IMG_0941 IMG_0954 IMG_0957 IMG_0958 IMG_0966 IMG_0968

6. diena. Esam Ņižnij Novgorodā. Apmeklējām GAZ muzeju. Biju vīlies – ekspozīcija maza un maz arī retumu. Pat modelīši ražoti Ķīnā, lai gan ir bijis speciāls to ražošanas cehs. Vietējie entuziasti mūs sagaidīja ar tādiem brīnumiem, Kļaviņš zaudētu valodu. Jā, izpratne par auto saglabāšanu mums ir dažāda. Sliktā ziņa tā, ka mums ir cietušie. Cerams, ka nav nopietni.

IMG_0973 IMG_0975 IMG_0976 IMG_0977 IMG_0979 IMG_0980 IMG_0986

7. diena. Šī ir grūtākā dienasgrāmatas rakstīšanas reize. Pagaidām. Redzot fotogrāfijas, sapratīsiet kāpēc. Vispirms gribu iepriecināt, ka ceļu turpinām pilnā sastāvā. Dažas šuves un citas problēmas nav iemesls, lai pārtrauktu braucienu. Bilde nebūs, bet problēmas bija Mišam. Šodien (faktiski vakar) atbraucām uz Kazaņu. Pagaidām skaistāko pilsētu ar jaukāko sagadīšanu. Rīt (jau šodien) mēģināšu uzraksktīt sīkāk, pagaidām foto, kas paskaidros manas problēmas un sajūsmu.

IMG_1002 IMG_1009 IMG_1011 IMG_1025 IMG_1044 IMG_1046 IMG_1049 IMG_1056 IMG_1061 IMG_1070 IMG_1087 IMG_1115 IMG_1133 IMG_1138

8. diena. Tramīgi pārlasīju vakardienas (faktiski šodienas) rakstīto. Nomierinājos, jo atradu tikai gramatiskās kļūdas. Kazaņas draugu viesmīlība turpinājās arī no rīta, bet, neko darīt, jābrauc tālāk. Nupat iebraucām Naberežnije Čelni. Ar Kazaņu nekā kopīga. Rīt apmeklēsim Kamaz master un garš pārbrauciens uz Mjasu. Jā, lai mēs neatslābinātos, starteris strādā tikai pēc “bučas” no āmura.

IMG_1151 IMG_1159 IMG_1162 IMG_1163

9. diena. Smagākā diena, ja neskaita pakaļdzīšanos pēc remonta. Nobraucām vairāk par 600 km, visu dienu lija. Esam citā laika zonā, šeit jau pusdivi naktī. Vienīgais labais šodien Kamaz Master centra apmeklējums un tas, ka esam viesnīcā.

IMG_1167 IMG_1189

10. diena. Šodien apmeklējām pilsētu ar īpatnēju nosaukumu Miassa, kurā ražo Urālus. Tur notika pirmais incidents – mums nolauza spoguli. Kaut ko uzkonstruējām un braucām tālak uz Čeļabinsku, kurā apmeklējām jauku automuzeju. Pa ceļam uz Jekaterinburgu pirmo reizi apturēja ceļu policija. Tikām cauri bez soda.

IMG_1192 IMG_1201 IMG_1206 IMG_1216 IMG_1230 IMG_1235 IMG_1237 IMG_1239 IMG_1243 IMG_1249

11. diena. Esam Jekaterinburgā. Bijām lieliskā kara tehnikas un automašīnu muzejā, kas pieder Urālu kalnu un metalurģiskajam kombinātam. Privātam. Bijām arī slēgtajos fondos, tur gan fotogrāfēt nedrīkstēja. Atpūšamies un pieremontējam mašīnas.

IMG_1267 IMG_1278 IMG_1281 IMG_1285 IMG_1289 IMG_1290 IMG_1292 IMG_1295 IMG_1297 IMG_1300

IMG_1299

12. diena. Šodien bijām Visocka un Jeļcina muzejos, kā arī gaumīgā privātā muzejā, kas pieder Amerikas auto cienītājiem, bet ciena arī citu valstu automašīnas. Dienas nagla tomēr bija ģimenes pāra teiktais, iepazīstoties ar mums vakariņu laikā – jūs, igauņi, mums ļoti patīkat, jūs tā smaržojiet pēc benzīna…

IMG_1308 IMG_1311 IMG_1314 IMG_1320 IMG_1325 IMG_1326 IMG_1339 IMG_1350 IMG_1351

13. diena. Šodien notikumu maz. Esam nonākuši līdz Tjumeņai. Paspējām vēl piedalīties Retro auto izstādē. Diemžēl atkal nestrādā starteris. Rīt garš pārbrauciens uz Omsku. Vēl joprojām nav bijis dienas bez lietus. Jā, liels prieks par J.Ostapenko.

IMG_1361 IMG_1364 IMG_1367 IMG_1450

14. diena. Jau divas nedēļas esam ceļā. Beidzot – pirmā diena bez lietus un varējām izvilkt T-kreklus un šortus. Protams, uzreiz parādījās odi. Esam sasnieguši Omsku. Rīt Krievijas diena. Nez kas mūs sagaida…

IMG_1454 IMG_1455 IMG_1456 IMG_1457 IMG_1463

15. diena. Vēl joprojām esam Omskā. Beidzot ir sagaidīta pirmā īsti siltā diena. Nez kā mūsu RAFiņi uzvedīsies karstā laikā? Šodien ir Krievijas diena, bet, vismaz Omskā, to īpaši nejūt. Ielās nav karogu, vienīgā mašīna, kas ar tādu braukāja, bija mūs pavadošā. Pieļauju, ka pat Rīgā šie svētki ir jūtami vairāk. Vakarā gan pie domes paredzēts svētku koncerts, bet to neredzēsim, jo rīt atkal garš ceļš priekšā.

IMG_1464 IMG_1467 IMG_1468 IMG_1470

16. diena. Nobraukts faktiski pusceļš, jo ceļu uz Sajānu Sušenskas HES nevar īsti skaitīt – tas būs papildus, atkārtojot iepriekšējo braucienu un apskatot grandiozo būvi. Esam Novosibirskā. Visa diena pagāja ceļā, nekā ievērības cienīga fotogrāfijām arī nebija. Galvenais prieks, ka mašīnas karstumā uzvedas labi.

IMG_1477 IMG_1478 IMG_1479

17. diena. Atpūšamies Novosibirskā un nedaudz  pieremontējamies. Mūsu Rafiņš ir ar raksturu. Tad starteris strādāja, tad nē. Apnika. Ruslans ar Jāni nomainīja ievilcēju Daugaviņa un Rodija rūpīgā uzraudzībā. Tad izgājām ielās. Neko īsti ievērības cienīgu gan neredzējām. Bet par vienu prieks – mums šeit + 26 un rīt būs vēl siltāks. Šodien gan jāmēģina ātri iet gulēt, rīt jānobrauc gandrīz 800 km un mums ir jau četru stundu starpība ar Rīgu.

IMG_1483 IMG_1487 IMG_1490 IMG_1491 IMG_1495

18. diena. 14 stundas ceļā, bet esam jau pie Krasnojarskas. Attālumi starp mūsu maršruta pilsētām palielinās, arī starp benzīntankiem. Ruslans vienreiz palika kādus 100 m pirms. Rīt pievienojas Vladimirs un Ainārs. Nezinu, vai paliks vieglāk, bet būs savādāk. Mums visu dienu apmēram + 30.

IMG_1506 IMG_1510 IMG_1511

19. diena. Ļoti grūta diena par spīti tam, ka jānobrauc bija tikai ap 500 km. + 35, tas izsaka visu. Par spīti papildus dzesēšanas sistēmām, motori vārās. Esam pie Sajānu Šušenskas HES. Apskādējām savu auto. Pašu neuzmanības dēļ.

IMG_1524 IMG_1526 IMG_1528 IMG_1529 IMG_1535

20 diena. Esam Krasnojarskā. Bijām pie Sajānu Šušenskas HES un Šušenskā. Skati pa ceļam fantastiski, ceļi kalnaini, braukt interesanti, bet arī šodien + 35. Izsūc spēkus. Šušenskā satikām latvieti Juri, kurš tur dzīvojot jau trešo gadu un ar dzīvi esot apmierināts, atšķirībā no Jēkabpils…

IMG_1548 IMG_1554 IMG_1562 IMG_1565 IMG_1570 IMG_1572 IMG_1574 IMG_1577

21. diena. Vēl jorpojām + 35. Esam Krasnojarskā, bet 4.no rīta vai 12.naktī pēc Rīgas laika izbrauksim uz Irkutsku. Jānobrauc vairāk par 1000 km. Vai spēsim? Diemžēl parādās arī pirmās domstarpības. Cerams, pārejošas, bet nav jau brīnums, kopā esam jau trīs nedēļas.

IMG_1588 IMG_1593 IMG_1594 IMG_1596 IMG_1599 IMG_1603 IMG_1610 IMG_1612

22. diena. Pēc 19 stundu un 15 minūšu pavadīšanas ceļā esam sasnieguši Irkutsku. Tātad to paveikt ir iespējams. Bet, vai vajadzēja?

IMG_1618

23. diena. Mums atkal tehniskas problēmas. “Noklājās” pakaļējais tilts. Esam pie Baikāla ezera, bet priekštata par to īsti nav – ārā melna nakts.

IMG_1625
IMG_1633
IMG_1639
IMG_1642
IMG_1645

24. diena. Joprojām esam pie Baikāla. Diemžēl problēmas ar pakaļējo tiltu tā arī nav atrisinātas. Negaidījām, ka tā šeit būs tāda problēma.

IMG_1664

 

25. diena. Beidzot gaisā pacēlās arī mūsu drons. Ir gan stiprs vējš un vadīšanas nianses vēl jāapgūst, bet parādās cerības iegūt skatus arī no augšas. Ēdam svaigi kūpinātas zivis un gaidām ziņas no servisa. Tilts ir atrasts un līdz ar to arī radās cerība, ka ceļojumu turpināsim kopā.

IMG_1673 IMG_1675 IMG_1679 IMG_1681 IMG_1685

26. diena. Šodien Līgo svētki, man, apzinātā vecumā, pirmie ārpus Latvijas. Mašīnai tilts nomainīts, nez kas mūs vēl sagaida? Vakarā kurināsim ugunskuru, parasti cenšos sagaidīt saullēktu, bet mums 5 stundu starpība, ceru, ka sagaidīšu 12 pēc Latvijas laika.

IMG_1694 IMG_1696

27. diena. Latvijā šodien visi atpūšas pēc līgošanas, bet mums jādodas tālāk. Esam Ulan-Ude. Lielākā monstra galva pasaulē uzdzen šermuļus līdz šim brīdim. Kā vietējie ar to sadzīvo?

IMG_1753 IMG_1755 IMG_1759 IMG_1760 IMG_1765

 

28. diena. Likās, ka jau smagāk nevar būt. Var. Esam ceļā uz Čitu, bet, pretēji solītajam, turpinās kalni un pacēlumi. Temperatūra gan iepriecina, solīto + 38 grādu vietā bija “tikai ” + 37. Nākas domāt jaunus auto dzesēšanas veidus, citādi divas mašīnas tosolu papildina kā benzīnu. Vēl apmēram 10km pa pilnīgu bezceļu ar 0 redzamību.

IMG_1770 IMG_1772 IMG_1774 IMG_1778 IMG_1781

© 2013 Pony&Smith